RŪĶĪŠU tēja Vīriešu

Lieliska tēja ikvienam vīrietim, kas rūpējas par savu veselību.

Sastāvs: pelašķi 20%, piparmētra 20%, baldriānu sakne 15%, nātre 15%, kliņģerītes ziedi 10%, asinszāle 10%, kaķpēdiņa 10%.
Senajā Romā un Grieķijā pelašķus sauca par „Herba Militaris” – militāro augu, jo tā pretiekaisuma īpašības jau sen izmantoja brūču dziedināšanā. Senie cilvēki pelašķu tējai piedēvēja pretiekaisumu, antiseptisku iedarbību. Uzskatīja, ka pelašķu tēja rosina ēstgribu, mazina gāzu uzkrāšanos, palīdz pret saaukstēšanos, drudzi, pazemina temperatūru, aptur asiņošanu un veicina brūču dzīšanu.
Pelašķus nedrīkst lietot grūtniecības laikā.
Jau Senajā Romā un Grieķijā piparmētra bijusi lielā cieņā dēļ tās atsvaidzinošās iedarbības. Tur cilvēki svētkos paši sevi kronējuši piparmētru vainagiem un galdus pušķojuši piparmētru atvasēm. Piparmētrai piedēvēja nomierinošu, pretsāpju un pretiekaisumu iedarbību. Dziedniecībā no auga lapām gatavoja zāļu tēju asinsrites uzlabošani, sirds asinsvadu paplašināšanai, kuņģa, zarnu darbības traucējumu novēršanai.
Nav vēlams dot stipru piparmētru tēju bērniem.
Senatnē balderiāna saknei piedēvēja izteikti nomierinošu darbību. Uzskatīja, ka tā palīdz pret galvassāpēm, miega traucējumiem, mazina baiļu sajūtu, pazemina asinsspiedienu, paplašina asinsvadus, mazina spazmas, krampjus, veicina gremošanas sistēmas darbību, .
Senatnē nātri izmantoja vispārējai organisma tonizēšanai, attīrīšanai, asiņošanas apturēšanai, asinsvadu un elpošanas centra darbības uzlabošanai. Uzskatīja, ka augam piemīt pretiekaisuma, vielmaiņu normalizējoša, žultsdzenoša, audu atjaunojoša iedarbība.
Asinszāle dziedināšanas mērķiem tiek izmantota jau vairāk kā 2400 gadu. Asinszāli pielietoja, lai uzlabotu kuņģa, zarnu un visu gremošanas orgānu darbību, novērstu žultsakmeņu veidošanos un žults aizturi žultspūslī, uzlabotu asinsriti. Senatnē augam piedēvēja savelkošas, antiseptiskas, sāpes remdinošas īpašības. Nesenākā pagātnē asinszāle arvien vairāk kļuvusi pazīstama kā līdzeklis pret depresiju. Augu nav ieteicams lietot lielās devās. Var pastiprināt jūtību pret saules gaismu.
Kliņģerīti krāšņo ziedu dēļ , iesākumā augs izmantots kā krāšņumaugs, bet vēlāk arī kulinārijā un dziedniecībā. Cilvēki senatnē kliņģerītes izmantojuši kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, žultsceļu, žultspūšļa, aknu, acu, ausu, smaganu, iekaisuma gadījumos. Uzskatījuši, ka kliņģerīšu tēja iedarbojas nomierinoši, pazemina asinsspiedienu, stimulē sirdsdarbību, mazina menstruāciju, dzemdību un pēcdzemdību sāpes.
Senie cilvēki uzskatīja, ka kaķpēdiņa uzlabo vielmaiņu, veicina kuņģa sulas un aizkuņģa dziedzera sulas izdalīšanos. Uzskatīja, ka ziedos esošajām rūgtvielām ir diurētiskas īpašības, tāpēc tās pielietoja pret reimatismu, artrītu, tūsku, nieru slimībām.
Pagatavošana: 1-2 tējkarotes aplej ar 200 ml verdoša ūdens, ļauj ievilkties 20-40 minūtes