RŪĶĪŠU arbata "Miera" 50g

Viegla nomierinoša tēja stresa mazināšanai un miega uzlabošanai.

Sastāvs: raudene 20%, baldriāna saknes 20%, vīgrieze 20%, kumelītes ziedi 20%, piparmētra 10%. 
Raudenes lakstus grieķi  lietoja ļoti plaši kā antiseptisku līdzekli gan ārējām, gan iekšķīgām infekcijām. Uzskatīja, ka augam piemīt nomierinoša, antiseptiska, sāpju mazinoša, gremošanu stimulējoša, garā klepus mazinoša, sviedrējoša iedarbība. Ārīgi pielietoja kā pretiekaisuma līdzekli mutes dobuma, mandeļu, ādas iekaisumu gadījumos.
Grūtniecēm nav ieteicams lietot iekšķīgi.
Senatnē balderiāna saknei piedēvēja izteikti nomierinošu darbību. Uzskatīja, ka tā palīdz pret galvassāpēm, miega traucējumiem, mazina baiļu sajūtu, pazemina asinsspiedienu, paplašina asinsvadus, mazina spazmas, krampjus, veicina gremošanas sistēmas darbību, .
No vīgriezes agrākā zinātniskā nosaukuma "Spirea ulmaria" atvasināts vārds aspirīns, dēļ augstā salicilskābes daudzuma augā. Uzskatīja, ka augs palīdz attīrīt organismu, piemīt sviedrējoša, nomierinoša, urīndzenoša iedarbība, mazina reimatisma izpausmes, mazina drudzi, uzlabo gremošanu un vielmaiņu, nomierina stresa situācijās.
Kumelīte ir viens no pirmajiem ārstniecības augiem Ēģiptē, kuru iedzīvotāji paši sākuši audzēt. Jau tur tika atklātas auga nomierinošās, antiseptiskās, brūču dziedējošās un gremošanas sistēmas uzlabojošās, vēdera uzpūšanās mazinošās īpašības. Kumelīšu uzlējumus jau no seniem laikiem izmanto arī tautas kosmētikā – gan matiem, gan ādai.
Jau Senajā Romā un Grieķijā piparmētra bijusi lielā cieņā dēļ tās atsvaidzinošās iedarbības. Tur cilvēki svētkos paši sevi kronējuši piparmētru vainagiem un galdus pušķojuši piparmētru atvasēm. Piparmētrai piedēvēja nomierinošu, pretsāpju un pretiekaisumu iedarbību. Dziedniecībā no auga lapām gatavoja zāļu tēju asinsrites uzlabošani, sirds asinsvadu paplašināšanai, kuņģa, zarnu darbības traucējumu novēršanai.
Nav vēlams dot stipru piparmētru tēju bērniem. 
Pagatavošana: 1-2 tējkarotes aplej ar 200 ml verdoša ūdens, ļauj ievilkties 20-40 minūtes