Rūķīšu tēja Art.7773

Piparmētra ir viens no tiem augiem, kas medicīnā izceļas ar ļoti plašu pielietojumu.

Piparmētras lapas (folia Menthae piperitae)
Jau Senajā Romā un Grieķijā piparmētra bijusi lielā cieņā dēļ tās atsvaidzinošās iedarbības. Tur cilvēki svētkos paši sevi kronējuši piparmētru vainagiem un galdus pušķojuši piparmētru atvasēm. Piparmētrai piedēvēja nomierinošu, pretsāpju un pretiekaisumu iedarbību. Dziedniecībā no auga lapām gatavoja zāļu tēju asinsrites uzlabošani, sirds asinsvadu paplašināšanai, kuņģa, zarnu darbības traucējumu novēršanai.
Nav vēlams dot stipru piparmētru tēju bērniem.

Ārstnieciskās īpašības
Piparmētra ir viens no tiem augiem, kas medicīnā izceļas ar ļoti plašu pielietojumu. Šo augu bieži lieto saaukstēšanās un gripas gadījumos, pret kakla sāpēm un bronhītu. Atkarībā no devas un pagatavošanas veida, drogu var izmantot gan kā tonizējošu, gan arī kā nervus nomierinošu līdzekli. Zināms, ka piparmētra aktivizē un nostiprina cilvēka smadzeņu darbību un stimulē garīgās spējas. Patīkamās, atsvaidzinošās garšas dēļ piparmētru ierasti lieto pret sliktu dūšu, vemšanu, vēdera sāpēm un uzpūšanos, gāzu uzkrāšanos, kā arī ēstrgribas rosināšanai. Pipramētra veicina žults izdalīšanos; to var lietot arī kā vieglu diurētisku līdzekli. Mentha piperita uzlabo arī asinsriti. Bez tam, piparmētrai piemīt dezinficējoša iedarbība un to nereti izmanto ārīgi iekaisumu, sasitumu un brūču dziedēšanā. Ārīgi piparmētru vēl izmanto, lai pagatavotu dažādas dziedinošas un sāpes remdējošas kompreses, nomierinošas aromātiskas peldes, u.c. Uzskata, ka piparmētrai piemīt pretaudzēju aktivitāte.

Ārstniecisko preparātu pagatavošana
Piparmētru tējas pagatavošanai izmanto auga lapas, kuras parasti novāc sausā laikā piparmētras ziedēšanas sākumā (novāc visus lakstus, vēlāk atdalot lapiņas no stumbra. Pēc piparmētru ražas novākšanas lapiņas ilgstoši var uzglabāt žāvētā vai saldētā veidā). Lai pagatavotu tēju, svaigas vai žāvētas lapiņas aplej ar vārošu ūdeni un ļauj ievilkties.