RŪĶĪŠU tēja

Aromātiska aveņu tēja vienkāršam baudījumam vai saaukstēšanās gadījumiem.

Meža avenes laksti (herba Rubi idaei)
Senatnē meža aveņu lakstiem piedēvēja savelkošu, sviedrējošu, spazmolītisku, pretiekaisumu, antitoksisku, sāpes remdinošu iedarbību. To izmantoja arī, lai uzlabotu vielmaiņu, pazeminātu temperatūru un saaukstēšanās simptomus, veicinātu gremošanas orgānu darbību.ārstnieciskiem nolūkiem ievāc gan aveņu ogas, gan lapas, gan ziedus un pat saknes. Ogas ievāc, kad ir nogatavojušās, sausā laikā, lapas – pavasarī, ziedēšanas laikā, bet saknes – vēlā rudenī vai ziedēšanas laikā. Drogas var glabāt divus gadus. Dziednieciskiem nolūkiem labāk izmantot savvaļas avenes.
Aveņu lapām piemīt viegla asiņošanu apturoša īpašība, tāpēc to uzlējums noder mutes gļotādas slimību ārstēšanā (stomatīta gadījumā). Tās izmanto arī caurejas gadījumos, jo šīm lapām piemīt savelkoša iedarbība. Taču lielākoties tās izmanto kā dažādu organismu attīrošu tēju piedevu.
Aveņu lapas, ziedus, jaunos dzinumus un stublājus izmanto smaganu nostiprināšanai, asins attīrīšanai, ādas izsitumu mazināšanai, kuņģa un zarnu trakta slimību gadījumos, kā arī žultsdzenošo un urīndzenošo tēju sastāvos. Aveņu jaunie dzinumi ir lielisks līdzeklis sviedrējošu, temperatūru mazinošu un spēcinošu tēju pagatavošanai.
Kaltētas aveņu lapas izmanto kā atkrēpošanas līdzekli. Lapu (svaigu) novārījumu izmanto pret iekšējām asiņošanām, stomatītu un konjunktivītu. Sasmalcinātus svaigus aveņu zariņus lieto pret aukstumpumpām. Bet austrumu medicīnā aveņu lapu un ziedu uzlējumus izmanto pret nervu kaitēm un akūtām, hroniskām infekcijām.
Aveņu sakņu un ziedu novārījumu lieto ārīgi hemoroīdu, ādas iekaisumu un acu iekaisumu gadījumā. Lapu uzlējumu lieto kā baktericīdu līdzekli kakla skalošanai, kā savelkošu un pretiekaisuma līdzekli gastrīta, enterīta un elpceļu slimību gadījumā.
No svaigām sasmalcinātām lapām pagatavo ziedi ādas izsitumu dziedēšanai (lapām pievieno vazelīnu vai sviestu). Lapu uzlējums ir efektīvs līdzeklis pret caureju, kuņģa un zarnu trakta iekaisumiem, plaušu un mutes dobuma slimībām. Svaigas lapas izmanto kā brūces dziedējošu līdzekli. Svaigus un jaunus dzinumus pavasarī var lietot kā salātu sastāvdaļu. Ar lapu novārījumu skalo kaklu, ja ir klepus un angīna. Aveņu lapu dziednieciskās īpašības papildina un pastiprina bērzu lapas un liepu ziedi.
Rudenī vāktu sakņu uzlējumu lieto ekzēmu, nātrenes un citu alerģisku slimību gadījumos. Aveņu saknes izmanto kā sastāvdaļu bronhiālās astmas kompleksajā terapijā. Saknes un pārkoksnējušos zarus lieto pret akūtām infekcijas slimībām.
Aveņu laksti ar visām ogām ziemā noderēs saaukstēšanās gadījumā, pret klepu un arī vienkārši, lai sasildītos ar karstu, garšīgu, smaržīgu tēju.